D Vitamīns

UCSD pētnieki paziņo, ka D vitamīns ir nepieciešams, lai mazinātu risku saslimt ar vēzi

Uzņemot ikdienā 1000 starptautiskās vienības D3 vitamīnu, tiek samazināts risks atklāt noteiktas vēža formas – resnās zarnas, krūts un olnīcu vēzi – līdz pat 50 %, atsaucoties uz vēža ārstēšanas speciālistiem Moras vēža izpētes centrā Kalifornijas universitātē, San Diego (UCSD) Medicīnas centrā. Pētnieki mudina sabiedrību uzsākt kādu darbību, lai palielinātu D3 vitamīna uzņemšanu, jo tas ir lēts līdzeklis profilaksei pret slimībām, kas ik gadu prasa miljonus upuru.
Iepriekšējie pētījumi, ko veikuši šie paši pētnieki, pierādījuši saistību starp D vitamīna deficītu un resnās zarnas vēža augsto saslimtību. Tas pats būs attiecināms uz krūts un olnīcu vēzi.
Piemēram, vienai astotai daļai Amerikas sieviešu vienreiz dzīvē tiek atklāts krūts vēzis.
Atklājot to agrāk ar mamogrāfu, var samazināt mirstību par apmēram 20 %. Bet lietojot D vitamīnu vēzi var novērst, apgalvo līdzautors Sedriks F. Gārlands ( profesors UCSD Moras Vēža izpētes centrā)
Autori secina:”D vitamīna deficīta augstā izplatība ir saistīta ar dažām vēža formām, D vitamīna deficīts var būt iemesls priekšlaicīgai nāvei cilvēkiem, kas slimo ar resnās zarnas, krūts, olnīcu un citām vēža formām. Ik gadu tie ir vairāki tūkstoši gadījumu.”
Pētījumos tika vēl atklāts, ka ASV ziemeļaustrumu iedzīvotājiem un personām, kam ir augsts pigmentācijas līmenis ādā, ir lielāka iespēja iegūt D vitamīna deficītu. Tāpēc cilvēka organismam nepieciešami UVB stari, ko var iegūt solārijā. Afroamerikāņu paaugstinātā ādas pigmentācija samazina spēju sintezēt D vitamīnu.
“Afroamerikāņu sievietēm, kurām atklāts krūts vēzis, ir lielāka iespēja nomirt nekā baltajām sievietēm tajā pašā vecumā,” saka Gārlands. „Afroamerikāņiem ir mazāka iespēja izdzīvot arī resnās zarnas, prostatas un olnīcu vēža gadījumā.” Tas tiek izskaidrots ar melnādaino cilvēku īpatnību, kas izpaužās kā samazināta spēja veidot D vitamīnu.
Šie pētījumi ir balstīti uz daudzpusīgiem zinātniskiem pārskatiem par asins seruma līmeni un D vitamīna uzņemšanu saistībā ar noteiktām vēža formām, un publicēti laikā no 1966. līdz 2004. gadam. Tika novērtēti 63 pētījumi par D vitamīna saistību ar vēzi, tajā skaitā 30 resnās zarnas vēža, 13 krūts veža gadījumi, 26 prostatas vēža un 7 olnīcu vēža gadījumi.
“Pierādījumu pārsvars veiktajos pētījumos, ko sniedz augstākā medicīna, apkopo 25 gadu pieredzi, un tiek izdarīts secinājums, ka nepieciešama visas sabiedrības veselības aprūpe,” saka Gārlands. “Pārsvarā primārā profilakse ir ielaista, bet tagad ir pierādījums, ka var samazināt resnās zarnas, krūts un olnīcu vēža saslimšanas gadījumus, palielinot D vitamīna uzņemšanu.”
Kopš ikdienas D3 vitamīna deva ir rekomendēto sarakstā, ko atzīst Nacionālā Zinātņu Akadēmija, kā arī pētījumos pierādītais labums no šī vitamīna ir vērā ņemams, tad atsaucoties uz autoriem, nevajadzētu noliegt pastiprinātu D vitamīna lietošanu sabiedrības veselības mērogā.
Rekomendētā dienas deva ir 1 000 starptautiskās vienības. Gārlands apgalvo, ka pētījumu laikā tika skatīti visi D vitamīna uzņemšanas veidi – ar diētu, uztura bagātinātājiem, fotosintēzi no saules gaismas, bet praktiski jāatzīst, ka lielākajai daļai cilvēku visvieglāk sasniegt D vitamīna devu ir to uzņemot ar pārtiku un uztura bagātinātājiem, kas dienā izmaksātu apmēram 5 centus.
“Daudziem cilvēkiem ir D vitamīna deficīts. Piemēram, glāzē piena ir tikai 100 starp. vienības D vitamīna. Citi pārtikas produkti kā apelsīnu sula, jogurts un siers šobrīd tiek bagātināti ar šo vitamīnu, bet ir jāpiepūlās, lai sasniegtu dienas normu 1000 st.vienības. Saules gaismai ir sava nozīme un normas – rekomendējam ne vairāk kā 15 minūtes saules iedarbības vairāk kā uz 40 % ķermeņa virsmas, neņemot vērā seju, jo tā ir jāaizsargā no saules gaismas. Cilvēkiem ar tumšu ādu būtu nepieciešama ilgāka iedarbība, lai saražotu tādu pašu daudzumu D vitamīna, bet citiem ar gaišu ādu vispār būtu jāizvairās no saules iedarbības. Visdrošākais veids, kā iegūt nepieciešamo vitamīna daudzumu, tomēr būtu no pārtikas un ikdienas uztura bagātinātājiem.”
Co-authors on the study are Cedric F. Garland, Edward D. Gorham, Sharif B. Mohr, and Frank C. Garland, affiliated with the Moores Cancer Center and the Department of Family and Preventive Medicine at UCSD School of Medicine ;; Martin Lipkin, Strang Cancer Prevention Center, New York; Harold L. Newmark, Rutgers, The State University of New Jersey and The Cancer Institute of New Jersey; and Michael F. Holick, Department of Medicine, Boston University School of Medicine.
# # #
News Media Contact: Nancy Stringer, 619-543-6163
UCSD Health Sciences Communications HealthBeat: /news/