Saslimšanas ar olnīcu vēzi ir zemākas saulainajos reģionos

Amy Norton

Ņujorka ( Reuters veselība)- Sievietēm pasaules saulainajos reģionos ir daudz mazāks risks saslimt ar olnīcu vēzi, nekā tām, kuras dzīvo aukstajos klimatos, tika noskaidrots jaunā pētījumā.
Atklājumi, apgalvo pētnieki, parāda, ka saules iedarbība vai vēl precīzāk D vitamīna veidošanās organismā palīdz novērst saslimšanu ar vēzi.
Pētījums, kurš parādījās decembra žurnāla„American Journal of Preventive Medicine” numurā
ir pēdējā saikne ar reģioniem un vēža risku. Citi pētījumi ir atklājuši, piemēram, ka saslimšana ar krūts vēzi vai resnās zarnas vēzi, ir daudz augstāka starp cilvēkiem, kuri dzīvo augstākos platuma grādos, kur katru gadu saules iedarbība ir ierobežota.
Teorija ir tāda, ka vitamīns D izskaidro saiti. Saules gaisma rada vitamīna D sintēzi ādā, tādēļ cilvēka vitamīna daudzums organismā ir atkarīgs daļēji no tā, kur viņš vai viņa dzīvo. Vēl vairāk, pieaugošais pētījumu skaits saistavitamīna veidošanos un vitamīna D līmeni asinīs ar vēža risku.
Viens nesens pētījums ir noskaidrojis, ka pieaugušie, kuros izstrādājas 400 IU vitamīna D dienā ir iespējams uz pusi mazāks risks saslimt ar aizkuņģa dziedzera vēzi, nekā tiem cilvēkiem, kuri to nelieto kā papildinājumu.

Laboratorijas pētījums arī noskaidroja, ka vitamīns palīdz aizkavēt attīstīties un vairoties vēža šūnām.

Tas ir svarīgi atrast iemeslus kādēļ veidojas risks saslimt ar olnīcu vēzi, jo nav iespēju to atklāt ātrāk, apgalvo Dr. Cedric F. Kalifornijas Universitātes San Diego, galvenais jaunā pētījuma autors.
Lai izpētītu iespējamo saules iedarbības lomu olnīcu vēža saslimšanā, viņš un viņa kolēģi ir pārbaudījuši datus olnīcu vēža skaitu 175 valstīs un savstarpēji to saistīja ar informāciju par reģioniem, UV radiāciju un ozona atmosfēras līmeni- kas ietekmē UV staru pārraidi.

Saules iedarbība var samazināt risku saslimt ar olnīcu vēzi

Ņujorka – jauns pētnieku no Kalifornijas Universitātes San Diego pētījums, sastīja platuma grādu atšķirības ar risku saslimt ar olnīcu vēzi. Publicētais decembra numura “American Journal of Preventive Medicine” pētījums parādija, ka saules iedarbība vai precīzāk vitamīna D veidošanās organismā, var palīdzēt novērst saslimšanu ar šo slimību.
Nesenais pētījums veicina pierādījumu iepriekšējiem pētījumiem, kuri saistīja vitamīnu D asinīs ar risku saslimt ar vēzi.
Saikne starp saules iedarbību un vitamīnu D ir izskaidrota ar faktu, ka saules iedarbība rada vitamīna D sintēzi ādā.
Lai izpētītu iespējamo saules iedarbības lomu olnīcu vēža saslimšanā, viņš un viņa kolēģi ir pārbaudījuši datus olnīcu vēža skaitu 175 valstīs un savstarpēji to saistīja ar informāciju par reģioniem, UV radiāciju un ozona atmosfēras līmeni- kas ietekmē UV staru pārraidi.
Viņi noskaidroja, ka saslimšanas ar olnīcu vēzi ir daudz lielākas reģionos, kuros ir augsti platuma grādi, kuros saules iedarbība gadā ir ierobežota. Bez tam, lielāka UV staru iedarbība un zemāks ozona līmenis ir saistīti ar zemo saslimšanas skaitu ar olnīcu vēzi.
Pētnieki atdzīmēja, ka daudzi citi faktori var būt atbildīgi par šīm pretrunām, sākot no gēniem līdz dzīvesveida paradumiem un reproduktīvām izvēlēm.
Kā arī viņi uzsver, ka pētījums nekādā ziņā neiesaka sievietēm gozēties saulē, lai novērstu saslimšanu ar olnīcu vēzi.
„ Mēs nevēlamies, lai kāds apdegtu” Garlands apgalvo Reuters, papildinot, ka nepārspīlēta saules iedarbība un D vitamīna papildus izmantošana tomēr var aizsargāt no saslimšanas ar vēzi.

Maratona skrējēji saskaras ar lielāku risku saslimt ar ādas vēzi

Maratona skrējējiem ir lielākas melanomas, ādas vēzis, attīstības iespējas, nekā tiem, kuri neskrien, tiek apgalvots ziņojumā, kurš tika publicēts „Archives of Dermatology” numurā.
Austrijas pētnieki no Graz Medicīnas Universitātes veica pētījumu un noskaidroja, ka ievērojams pacientu skaits, kuriem ir melanoma, bija maratona skrējēji.
Viņi uzsvēra, ka galvenais iemesls tam ir tas, ka treniņu un sacensību laikā maratona skrējēji tiek pakļauti lielai UV staru radiācijai, kas ir vissvarīgākā vide, lai attīstītos melanoma.
Izturības uzdevumi arī var iedragāt imūnsistēmu un palielināt risku attīstīties ļaundabīgai melanomai, viņi piebilst.
Pētījumā tika pārbaudīti 210 maratona skrējēji 166 vīrieši un 44 sievietes vecumā no 19 līdz 71 gadam ikgadējā maratonā Grazā.
Maratona skrējējiem tika atklāta netipiska dzimumzīme – lielāka nekā parastās dzimumzīmes, ar neregulāri, neveselām apmalēm. Viņiem bija arī vairāk tā saucamie dzīvie plankumi – mazi, plati, brūngani ievainojumi zināmi arī kā saules lentigines.
Fiziski vingrinājumi saulainās dienās var būt kaitīgāki ādai nekā cita veida saules iedarbība, tāpēc ka svīšana var būtiski palielināt ādas jūtīgumu pret ultravioleto starojumu, radot daudz lielāku iespējamību apdegt.
Mitrums uz ādas samazina UV staru iedarbību līdz zemākiem viļņu garumiem, kuri daudz vieglāk absorbējas un samazina to atstarošanu un dispersiju.
Dr. Ambros-Rudolph, ziņojuma galvenais autors, uzsvēra, ka galvenā problēma skrējējiem un ekstrēmiem uzdevumiem ir saules iedarbība.
„ Mēs daudz dzirdam par saules iedarbību un ādas vēzi”, viņa pagalvo. „Bet mēs aizmirstam par to, kad piedalāmies brīvdabas sportā. Aizsraglīdzekļi vieni nav galīgā atbilde. Ir arī svarīgi nēsāt pieņemamus aizsarglīdzekļus, kas aizsargā plecus un muguras apakšējo daļu un izvairīties no treniņiem stundās, kad saule ir visintensīvākā.”

 Baltiem maratona skrējējiem ir lielāks risks saslimt ar melanomu

Ja jums ir balta, gaiša āda un nodarbojaties daudz ar maratona skriešanu, jums ir jāzina, ka jūsu iespējas saslimt ar melanomu ir lielākas, pagalvo pētnieki no Graz Medicīnas Universitātes, Austrijā. Dermatologi ir noskaidrojuši, ka ievērojams skaits melanomu pacientu bija maratona skrējēji.
( Melanoma = ļaundabīgs ādas vēzis. Ādas vēzis)
Faktiski divi šī pētījuma autori bija entuziasma pilni maratona skrējēji un brīnījās vai patiešām viņu aizraušanās var būt saistīta ar risku attīstīties ādas vēzim.
Par šo jūs varat izlasīt „Archives of Dermatology. “
Pētnieki pārbaudīja 420 cilvēkus, puse bija maratona skrējēji, kamēr ptra puse tādi nebija. Visus pārbaudīja dermatologs (ādas ārsts). Viņi atrada vairāk nenormālu dzimumzīmju maratona skrējējiem. 24 bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tie bija maratona skrējēji, savukārt 14 cilvēkiem, kuriem arī bija nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās nebija maratona skrējēji.
Viņi arī atklāja, ka nenormālu dzimumzīmju un ievainojumu pārsvars bija lielāks tiem maratona skrējējiem ,kuri daudz vairāk trenējās.
Piaugošais maratona skrējēju risks saslimt ar ādas vēzi ir pieņēmums, tā kā 420 cilvēku šajā pētījumā bija baltie. Pārsvarā baltas/gaišas ādas cilvēki ir daudz vārīgāki saslimt ar ādas vēzi, kad tie atrodas saules iedarbībā, nekā cilvēki ar tumšu ādas krāsu. Tā kā lielākā daļa maratona skrējēju trenējās ārā svaigā gaisā, viņi pavada vairāk stundas saules iedarbībā salīdzinot ar tiem cilvēkiem, kuri nenodarbojas ar maratonu.
Tikai puse no maratonistiem regulāri lieto aizsarglīdzekļus. Iespējams visiem skrējējiem vajadzētu lietot aizsaeglīdzekļus, apgalvo pētnieki. ( Aizsarglīdzekļi= jebkurš krēms, kas samazina bīstamo staru kaitīgo iedarbību uz ādu)
Pētnieki, kuri ir paši maratonisti apgalvo, ka ir ļoti svarīgi acerēties lietot pareizos aizsarglēdzekļus. Viņi piebilst, ka daži maratonisti zina par risku saslimt ar ādas vēzi. Ir vairāki veidi kā samazināt saules iedarbību, tāds kā trenēšanās agr/vēlu, vilkt drēbēs, kas aizsedz lielāko daļu ķermeņa (izvairieties, lai nebūtu pārāk karsti).